Tā otru uzrunāt,
lai tumsā nepaliek
no viņa dvēseles
pat stūris niecīgs,
un iedvest ticību,
ka savam liktenim
var pretī stāties
tikai cilvēks priecīgs.
Tā otru uzrunāt,
lai saikni iedotu
ar dabu, cilvēkiem
un debesjumu,
lai atkal viņš šo dzīvi mīlētu
un vaicātu-
par ko gan es
tā skumu?
K. Apškrūma