Dzejoļi par mīlestību

Populārākie: Dzejoļi par mīlestību

Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palīdzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēkas brīžiem
Vai tikai par vienmuļo ikdienu sauc..
Es apsolu vasārā asteres atnest,
Bet ziemā čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī - vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāšu pelēkā atmatā.
S. Kaldupe
Vakarā, kad jūra šalko
Un, kad saule zemē riet,
Manas domas klusi, klusi
Tālumā pie Tevis iet.
Ak, Dieviņ, pasargā no kaisles,
Kas mūs te mežonīgi dzen!
Un ielūst sienas, salūst spraislis.
Ak, Dieviņ, pasargā no kaisles!
Ķer zvēriņš zvēriņu dēļ vaislas.
Bet tevi mīlu es tik sen.
Ak, Dieviņ, pasargā no kaisles,
Kas mūs tik mežonīgi dzen!
I. Ziedonis
Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties,-
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.
I. Ziedonis
Tad apstājās laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi -
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs.
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir pats skaistākais -
Ka mīlestība neprot skaitīt.
I. Ziedonis
Kad divas lāčādas mūsu alā bija,
Kad mēs pielūdzām dievus un bijāmies
pērkonu draudu,
Mana spalvainā roka caur taviem matiem skrēja
Un maigums lūdzās.
Bet tavas acis, tik melnas kā ugunī
grauzdēta maize,
Skūpstīja mani un aiz laimes raudāja.
Ai, cik stiprs es kļuvis no tā svētīgā brīža!
Kailām rokām nožmiedzu kuili,
izcēlu celmus no zemes
Un iesēju kaņepes alas priekšā.
Cilvēki, ejiet uz to vietu, kur es akmens
laikmetā mīlēju,-
Tur kaņepes - tumšzaļas kaņepes šodien vēl zied.
J.Peters
Arī akmeni var ēst,
Apsegties - ar gaisu,
Liepu lūkus vīzēm plēst-
Diviem tas nav grūti.
Tiaki vienam nepalikt
Tā kā sunim būdā
Un ar skumjām neapsnigt-
Vienam viss ir grūti.
Akmens maizi galdā liec,
Lai ri stipras vīzes!
Mums vēl tālu jāaiziet
Diviem tas nav grūti.
J.Peters
Nav jau zemei ar to vien diezgan,
Ka tai ziema kaļ sudraba važas.
Viņa tvīkst vēl ir vasaras plaukuma,
Viņa grib vēl ir ziedu, ir ražas.
Nava sirdij ar to vien gana,
Ka to dažreiz ar maigumu piemin:
Viņa grib vēl, lai mīla tajā
Savas zeltītās pēdas iemin.
L. Breikšs
Kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu
tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes,
es tik tuvu tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas, vienalga, nav iespējams,
es tik tuvu tev esmu, ka tālumu nemana,
viss, kas pastāv starp mums, tikai savieno-
tāda caurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusītiņām, klusītiņām-kā krīt sniegs -
un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu
nodziedāt pašu skumjāko, bet būs priecīgi.
O. Vācietis
Tad kurp mēs skatāmies, vīrieši,
kad jasmīnu pumpuri kut
un vīgrieži, vīgrieži, vīgrieži
gar visām grāvmalām puto?
Uz lauku, kas sen jau ir aparts,
uz to, ko vajadzēs art?
Bet tās nakts dēļ, kurā zied papardes,
mēs vispār izejam art.
Tad kurp mēs, vīrieši, skatāmies,
kad zilgans nāk novakars
un debesu milzīgā ratā
ir dusmīgi piesarcis Marss?
Uz dzimtenes robežu granti -
vai nenāk šurp ugunsgrēks?
Bet mīļoto skatiens kā antejiem
ir mūsējais slepenais spēks.
Tik ilgi un tik mums būt vīriešiem,
cik - mīlēt un mīlētiem būt.
un vīgrieži, vīgrieži, vīgrieži
šo taisnību saprot un jūt.
O. Vācietis
Saule ziedus gaida,
Saile salnu kliedē.
Kas no salnas baidās,
Mūžam neuzziedēs.
Ja es ziedēt gribu,
Liekņās zudīs salna,-
mana mīlestība
Mūžam paliks kalnā.
J. Stulpāns
Laime, laime, tik dzidra kā ausma!
Viņā reibdams, es mīlēju Jūs,
Viņai ticot, man nebij ne jausma,
Kā tā rīt tikai atmiņa būs.
J.Ziemeļnieks
Dziļas sāpes, dziļu prieku
Dziļā mīla lem:
Vienā mirklī atdod visu,
Otrā visu ņem.
J.Ziemeļnieks
Ļaužu drūzmā, ielu dunā
Vai es maldos, vai es klīstu-
Tava mīla manī runā,
Un es miera nepazīstu.
J. Ziemeļnieks
Teic - kā man tevi paijāt,
Cik mīļus vārdus teikt?
Kā maigā miegā aijāt,
Kā modināt un sveikt?
Man divas vien ir rokas
Un sirds - tā viena vien,
Bet mīlas saldās mokas
Aug augumā arvien.
J.Jaunsudrabiņš
Mīlestība - kā manna no debesīm
laikam vienīgi jaunībā krīt.
Vēlāk cerēsi, salksi un drebēsi,-
viņa pasmīnot pačukstēs: - Rīt...
Rīt kā nagla tu būsi - lai pulgotu
tavu cerību tukšums un bads;
ja šos "rīt" visās valodās tulkotu-
bieži iznākti vienkāršs: "Nekad"
Nē, to negribam. Svētdienas drēbēs
ejam. Spoguļi purngalos spīd.
"Ja nu šodien-kā manna no debesīm
viņa-alktā un lādētā - krīt?..."
I.Auziņš
Ar mazu joku viss iesākās,
ar skūpstu bez nozīmes,
ar tik irdenu tuksneša ceļu,
ka tajā nedrīkst pat kamieļus vest,
bet kopš tā brīža man pāri kā debess
tavs pelēkais skatiens plests,
nu tas ir tāds dīvains smagums,
un tā ir laime, ko grūti nest,
bet tev nepietiek ar šo tuvumu,
un tagad nojaušu es:
tu kā pasakās velns esi atnācis
pēc manas dvēseles.
L. Brīdaka
Bez Tevis esmu
kā papīra pūķis vējā,
kā bura, ko vējš
no masta atrāvis nost.
Ar Tevi es pērļu virtene
vērtīga, sena,
un maigums ar elpu,
kas grūtuma kalnus
spēj celt,
Tu - mīlestība, kam vienīgā
zinu es cenu,
kas vērtīgāka
kā visas pasaules zelts.
K. Apškrūma
Sirds, priecājies, ka ziema garām,
Ka drīz jau zeme asnus dzīs.
Nāks laiks ar siltām lazdu skarām
Un putnu dziesmām debesīs.
M. Bārbale
No sirds aug tava mīlestība,
Šī klusi slēptā saule, raug,
Tā acīs mirdz, tā sejā staro
Un visās tavās domās zaro
Kā koks, kas sniedzas visam pāri
Un ziedus ceļ pret debesīm.
K. Skalbe
Tik labam būt kā sniegam -
Apsegt, sildīt, mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Ā. Elksne
Es esmu laimīgs gaismā,
Ko tu pār mani lej.
E. Virza
Es tev atdošu sevi visu
un neprasīšu nekā
man nevajag
dzīvošu tālāk
no tavām skumjām
un prieka.
K. Skujenieks
Kāds spēks ir īstai mīlestībai,
To varam tikai apbrīnot.
Visdziļai tumsai, vientulībai
Spēj gaismu tā un prieku dot.
F. Bārda
Tik sirdij neaizliedz nekā
Ne jaunībā, ne gados sirmos,
Gan pavasarī ziedos pirmos,
Gan rudens miglā tumšajā.
J. Akurāters
Mīlestība divreiz neatnāk,
Mīlestība mūžā ir tik viena.
I. Ziedonis
Nevajag gadus uz priekšu zīlēt,
Tad rūpes vien redz un citu neko.
Esi laimīgs, ja tagad spēj mīlēt,
Tad nākotne nepievils, atceries to.
E. Veidenbaums
Tik labam būt kā sniegam –
Apsegt, sildīt un mierināt.
Dienu ceļus, rūpju izdangātus,
Ar baltu mīlestību klāt.
Ā. Elksne
Tavs smaids ir zibens silts
Un lietus tīrs,
Un - rīts,
Kas manī plīkšķot pil.
Līdz es esmu piepildīts.
O. Vācietis
Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,
Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.
M. Laukmane
Laimīgā naktī
Mēs laimīgi kopā
Un nav - pirms tam
Un pēc tam.
O. Vācietis
Kas mīl, tas nevairās no sāpēm:
Tas droši viņām pretī iet,
Jo mīla apciemo mūs tāpēc,
Lai dvēsele mums gaiši dzied.
L. Breikšs