Es nesolu vienmēr aiziet pie tevis,
Ik nastu tev palīdzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot tevi,
Pa retam tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest tev pelēkas dienas,
To katram sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēkas brīžiem
Vai tikai par vienmuļo ikdienu sauc..
Es apsolu vasārā asteres atnest,
Bet ziemā čiekurus- vairāk nekā,
Un aprīlī - vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāšu pelēkā atmatā.
S. Kaldupe