Kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs, ...

Kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu
tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes,
es tik tuvu tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas, vienalga, nav iespējams,
es tik tuvu tev esmu, ka tālumu nemana,
viss, kas pastāv starp mums, tikai savieno-
tāda caurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusītiņām, klusītiņām-kā krīt sniegs -
un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu
nodziedāt pašu skumjāko, bet būs priecīgi.