Nav jau zemei ar to vien diezgan,
Ka tai ziema kaļ sudraba važas.
Viņa tvīkst vēl ir vasaras plaukuma,
Viņa grib vēl ir ziedu, ir ražas.
Nava sirdij ar to vien gana,
Ka to dažreiz ar maigumu piemin:
Viņa grib vēl, lai mīla tajā
Savas zeltītās pēdas iemin.
L. Breikšs