Šonakt taču ne mani tu sauc,
Tavās mājās ir ciemiņu daudz,
Un caur vējiem līs gaisma kā strauts.
Visu nakti...Un logā man sīc
Tas pats vējšš, smeldz kā ilgas un spīts,
Un, kā saucienu sadzirdot trīc
Sirds, kas gribēja doties tev līdz.
Uz to ielu, kur svētkus tev svin,
Tikai vējš, tikai viņš ceļu zin,
Tikai sniegi, kas pilsētu tin...
Sirds to nezin un negrib, ka zin.
O.Vācietis