Pantiņi un dzejolīši svētkiem!
21.Nov.2024.
Šodien vārdadienas svin:
Andis, Zeltīte
Pantiņi
Ziemassvētku pantiņi
Vārda dienas pantiņi
Apsveikuma pantiņi
Dzimšanas dienas pantiņi
Lieldienu pantiņi
Valentīndienas pantiņi
Līgo pantiņi
Mīlestības pantiņi
Jaungada pantiņi
Dzejoļi
Ziemassvētku dzejolīši
Lieldienu dzejoļi
Līgo dziesmas
Jāņu dziesmas
Dzejoļi par mīlestību
Apsveikumi
Apsveikumi dzimšanas dienā
Apsveikumi jaunajā gadā
Apsveikumi vārda dienā
Apsveikumi mātes dienā
Mīlestības pantiņi
Populārākie: Mīlestības pantiņi
Reizēm mīlestība ir kā smalks lietus-
Tu ej, un neko nenojaut,
Bet pēkšņi saproti,
Ka esi izmircis līdz pat sirdij...
KO tu raudi, kot u lūpās kod?
Mīlestība neko nepiedod.
Apvainota, nežēlīgi salta
Debess velvē deg kā zvaigzne balta.
Spīgo baltais, tīrais, lepnais "jā" -
Pāri jāņtārpiņu "visi tā...".
Tu zemes skurbie ziedi tvan.
Tālu zvaigzne liesmo:"Tici man!"
I. Ziedonis
Mīlestība - kompromisu spēle.
Piedod...samierinies..visi tā..
Nav nevienam nokaltusi mēle,
"Nē" vietā kas teicis "jā".
Neieceri baltu zvaigzni tālē,
Nedomā, ka tev jau pieder viss!
Mīlestība - jāņtārpiņi zālē,
Divu jāņtārpiņu kompromiss...
I. Ziedonis
Vai būšu tavs pēdējais,
kaut biju tev pirmais,
Es esmu tavs skaistais,
bet vai būšu tavs sirmais?
Kas būs pa vidu-
tai laikā un telpā
No naivākā skūpsta
līdz pēdējai elpai?
Ar tūkstoš nezināmiem
šis vienādojums.
Kur atbilde īstā?
Kur atrisinājums?
Sirds, neesi kā izlūks-
tik vēsa un prātīga-
Jūtās jau neder
šī matemātika..
J.Peters
Cik zema tā sirds, kas nepazīst mīlas,
Kas nespēj no mīlas reibt!
Ja nemīli tu, kā gan vērtēt vari,
Žilbinošo sauli un mēness mirdzumu kluso?
Omars Haijāms
Patiesas mīlestības
dimensija
kāda tā ir
vai paralēli
ejošas taisnes
vai kopīgs krusts
kurš neizšķir
patiesas mīlestības
dimensija
mūža garumā-uzdevums
visas pasaules
prātu vienībā
kas atrisināms nav mums.
K. Apškrūma
Kārtējo reizi,
kad nodreb sirds
mīļa cilvēka
vārdos skarbos,
lieku reizi pie sevis
der atkārtot,
ka tā arī ir
mīlestība,
lēnām gaistoša
ikdienas darbos.
K. Apškrūma
Tu izrādījies tukšs
kā padebess,
kas apsolīto lietu neatnes,
tik ēnu radīji,
no kuras kļuva vēsi.
Tu izrādījies
salnas padebess,
bet savus ziedus
nosaldēju es.
K. Apškrūma
Cik bieži esi
vairojis
Tu prieku otra acīs?
Visbiežāk vārdiem
negantiem
to dziļāk esi racis.
Un cik gan reižu
pateicis
tos vārdus,
sird ko gaida?
Bet dzīvo sevī ierāvies
pilns īgnuma, bez smaida.
Kāpēc? Cik ilgi tā vēl būs-
par Tevi jautāt gribas,
mūžs pusē jau,
bet sirds Tev rūs
bez īstas mīlestības.
K. Apškrūma
šonakt
mēnesgaisma
dārzā kā pūce kliedz
šonakt
no mākoņiem roku
liekas
pretī Tu sniedz
šonakt
no zvaigžņu tālēm
vēlies
man pierādīt
dzīve tomēr ir skaista
kamēr mīli
un ciet
K. Apškrūma
Mīlestība
liek pazaudēt aizsargjoslas
kas mūsos mīt
mīlestība
nepamana nodevību
kas tai seko ikbrīd.
Mīlestība
no putna
par akmeni pārtop
kad no debesīm
zemē krīt.
K. Apškrūma
Tu atnāci pavasarī
ar jūras elpu un vēju,
bet ātri un vieglprātīgi
diemžēl Tevi es pazaudēju.
Tu atnāci pavasarī,
es apmulsu pati no sevis,
no ezeriem Taviem un krācēm,
no glāstiem, ko tiki man devis.
K. Apškrūma
Es tev neapsolu
dzīvi bez ēnām
un mīlestības
avotus tīrus.
Tev vispirms manī
vajadzēs lēnām
izkausēt pārdesmit
sniegavīrus.
Es Tev neapsolu
nedarīt pāri
un ziediem rotātu
rītdienas krastu,
ticības asni
manī par vāriem,
paļāvību
lai kādā es rastu.
K. Apškrūma
Ir tik labi,
ka Tavās acīs,
sastapt vasaru
varu es,
ka tās veselu
pasauli pretī
katru dienu
no jauna man nes
Mani nebiedē
sāpes un šaubas,
prom pār plecu
tā viegli Tu met
un pie rokas
kā rūķītis mani
droši dzīves
biezokņos ved.
K. Apškrūma
Ja nav kas priecājas
ar mani,
tad graša vērtībā
tāds prieks,
jo ilgojas pat vēja zvani,
lai arī tos
pie auss kāds liek.
ja nav, kas priecājas
ar mani,
ir domu biedrs
jāatrod,
kas gavilēt par zaļu asnu
un tulpes
degungalu prot.
K. Apškrūma
Es skūpstu Tavas rokas-
Tās darbā nepiekūst.
Es skūpstu Tavu pieri-
Tev domas gaišas kļūst.
Es skūpstu Tavas lūpas-
Tās sārtas iedegas,
Tu uzziedi kā puķe-
Aiz mīlas reibstu es.
Mēs divi vien vairs esam
Uz plašās pasaules.
J.Jaunsudrabiņš
Kas esi, mīlestība, kas?
Vēl vienmēr prāts par tevi brīnās.
Kad pēkšņi draudzības par maz,
Šī neziņa ar mani cīnās.
Kas esi, mīlestība, kas?
Par atbildi es daudz ko dotu.
Varbūt ka bez šīs neziņas
Mēs dzīvi skaidrāk nodzīvotu...
Kas esi, mīlestības, kas?
I. Lasmanis
Divus vārdu
Dievs man devis,
lai es varu pasacīt:
mīlu tevi.
Mīlu tevi.
M. Zālīte
No viena acu skata
Tik viegli kļuva man.
No viena mīļa vārda
Viss tālums dzidri skan.
J. Ziemeļnieks