Ziemassvētku dzejolīši

Ziemassvētku dzejolīšu vēsture ir meklējama vēl pie mūsu senčiem, kad izpildot dažādus pagānu rituālus un dejojot ap akmeņu krāvumiem tika svinēta gada īsākā diena un garākā nakts. Mūsdienās skaitot dzejolīšus Ziemassvētkos vairs neviens īsti nedejo, toties skaistie vārdi spēj atkausēt pat visaukstāko dvēseli. 

Populārākie: Ziemassvētku dzejolīši

Ir Ziemassvētki - piedošana klusa,
Kad jāvar pat par ienaidnieku lūgt.
Daudz ātrāk zeme nonāks saules pusē,
Ja labestības sirdī nepietrūks.
K. Apškrūma
Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg:
Lai šonakt pati Mīlestība
Uz tavas galvas roku liek.
Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri
Tam brīnumam, ko Ziemssvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
lai atkal sasilst dvēseles!
Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk
Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam
Kuram dvēselē jāienāk.
Nāk Ziemassvētki no sniegota sila
Un baltu mieru pār pasauli klāj,
Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
Kas cerību, gaismu dvēselē krāj.
Zvaigžņu lietus
nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads
uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!
Klusi jo klusi kāda zvaigzne Tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie Tevis ceļu mēro,
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara.
Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdīs,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!
Ziemas svētku vecītim
Veltes pietiks, - kā līdz šim.
Grozu grozi, spaiņu spaiņi,
Lieli iepirkumu saiņi
Krauti kamanās ar kaudzi,
Iepriecināti tiks daudzi
Lielās kamanas slīd lēni,
Blakus slēpo rūķu zēni.
Šonakt eņģeļi,
kurus pie debesīm redz,
mums visbaltāko mieru
pār dvēseli sedz.
Un ik sveces liesmā,
eglēs kas zvīl,-
apliecinājums
ka Debesis mūs mīl.
K. Apškrūma
Reizēm mirklis spēj pārtapt brīnumā,
ceļazvaigzni un cerību dot,
dzīves virsotnēs varam turēties,
tikai liktenim spītējot.
K. Apškrūma
Varbūt pārslas ir eņģeļu dvēseles,
kas šai naktī no debesīm snieg,
lai vistumšākā sirdī iegrieztos
šajā naktī Ziemsvētku prieks.
K. Apškrūma
No Ziemas saulgriežiem sāk dienas
Pret pavasari atkal vest,
Jo dzīvība ir zaļa svece,
Caur sniegiem ko pret sauli nest.
K. Apškrūma
Pa brūnu piparkūku ceļiem,
Pa sniegiem Ziemassvētki nāk,
Un brīnumu ir daudz bezgala,
Ar kuriem apveltīt tie māk.
K. Apškrūma
Līdz acīm
sniega platmales mežam,
un pūkainās villainēs
ietinies lauks,
pār kupenām kadiķi
veļas kā eži
un gaida, kad kamanās
Ziemsvētki brauks.
Vējš, čiekuru zvanus
šķindinot eglēs,
ar vāverēm runā,
kas sēkliņas grauž
un arī gaida,
lai pārslās un zvaigznēs
nakts laužu sirdis
un pasauli auž.
K. Apškrūma
Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs sniegos jāiestieg.
E. Ķezbere
Debesīs Ziemassvētki.
Noskūpsti pasauli,
Kas ļauj
Dzīvot te.
J. Anmanis
Ticu Saulgriežu sniegiem, kas zemi
tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
kuram dvēselē jāienāk.
S. Kaldupe
Nāk Ziemassvētku miers
Un sirdij gaisma cita.
Nāk aizmirsts prieks.
Z. Lazda
Ziemassvētki vissiltākām krāsām
Dienu tumšumu aizkrāso ciet,
Lai kāpj augstāk debesīs saule,
Kas pa mākoņu maliņu iet.
K. Apškrūma
Vai tu dzirdi, vai tu mani? -
Skan jau Ziemassvētku zvani...
Laižas tie pa zvaigžņu āri,
Laižas gavilēs tev pāri.
Z. Lazda
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katras galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
V. Mora
nekā, nekā nav šorīt cita,
tikai baltais, baltais puteņa sniegs,
un baltajai pasaulei galvā saule
mirdzošu kroni liek.
U. Auseklis
Lai sasildās sirds
tai baltajā dziesmā,
ko šovakar zeme
debesīm dzied.
K. Apškrūma
Pašā dziļā ziemas vidū
Ledainā un tumšā naktī
Ir viens brīdis, kurā sākas
Jauna vasara un saule.
K. Skalbe
Ir Ziemassvētki saruna ar sevi
Par pārtapšanu, kuru iesākt rīt,
Lai svētā nakts caur mani nāk un tevi,
Lai palīdz mīlestībai kroni vīt.
K. Apškrūma
Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,
Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.
M. Laukmane
Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.
K. Apškrūma
Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds.
Vensku Edvarts
Vizuļo istabās puzuri kārti.
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.
N. Kalniņš
Ja zvaigznei šonakt jānokrīt,
Lai krīt uz delnas manas!
No mīlestības svece spīd
Un kūst no piedošanas.
L. Vāczemnieks
Lai gaišus vārdus lūpas runāt prot,
Lai gaišu mieru dvēsele māk glabāt!
E. Freimanis
Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Kluss kā vieglas rokas mājiens
Svētvakars pār zemi nāk.
Baltais miers kā zvaigžņu klājiens
Svētā mirdzā starot sāk…
Baltais miers pār dziļām sāpēm
Neredzamu gaismu auž;
Cauri likstām darba rūpēm
Dvēsle to kā glāstu jauž.
Liegā melodijā plūstot
Svētvakara zvani slīd
Un par svētu gaismu kļūstot
Baltais miers tur zvaigznēs spīd.
                 
A.Zaprauska
Pirms iededz sveci egles zarā,
dedz svētku liesmu sirdī savā,
ar piedošanu, sapratni,
ar mīlestības dzirksteli
un tici - tas ir Tavā varā
nest gaismu, kā to sveces dara.
S.Vasiļevska
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!
S. Kaldupe
Jau Ziemassvētki. Caur tumsu garo
Kāpj saule augstāk debess lokā,
Un eglē sveces deg kā Saules lokā.
Ir. Ziemassvētki. Gaisma dvēselē staro...
Mirdz laukos sniegs tik balts un neaizskarams,
Ka nolaisties tik reta pārsla drīkst:
Kā šūpojams kas būtu, maigi skarams,
Un gaisos, liekas, eņģeļu spārni švīkst.
A. Pāle
Šai svētā naktī zem' un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas -
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
V. Mora
Tik balts un kluss...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars. 
V.Mora
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man. 
Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit virs zemes spodrība
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība. 
Ai, māmiņa, cik laba tu!
Tu mani baltu mazgāji, 
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis 
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām, 
Un, maigi dziedot, pulkstens skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis, 
Un sirds pukst aplaimota man.
J.Poruks
Ko tu vairies no sirdēstu saimes!
Visas sāpes reiz beidzas un klīst.
Nav neviena, kas nepazīst laimes,
Nav neviena, kas mūžīgi nīst.
Tas, kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāks pie tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka dēls.
J.Ziemeļnieks
Sidraba mēnestiņš 
Veļas pa gaisu
Sētā nak rūķīt`s 
Ar dāvanu maisu. 
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, –
Bet, kur tas bij bijis, 
Gaiši iedegās guns.
Sveces rāmi liesmo,
Kāds Tev noskūpsta vaigu,
Šonakt pie Tevis nāk viesos
Visas pasaules maigums.
Mirdz svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem,
Kur sniegi kā dimanti mirdz,
Pāri klajumiem vizošiem baltiem,
Mīļus sveicienus sūtu no sirds!
Ziemassvētku naktī zvaigznes spožas mirdz
Un sargeņģelis nolaižas pie Tavas mazās sirds…
Runā klusāk, runā mīļāk,
Domā gaišāk šovakar,
Lai tas mirdzums, kas ir eglē,
Tavā sirdī iekrist var.
Šim vakaram — spožākās zvaigznes,
Šim vakaram — skaistākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē,
Lai sirdī nāk cerību prieks.
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
mums katram tieši sirdī ir tā vieta, kur
Ziemassvētku brīnums mīt!
Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
Lai visi būtu priecīgi
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa,
Kas iepriecina sirsniņu
Ziemassvētkos viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Ir īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!
Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai -
Uzplaucēt brīnumu dzīvē.
Par spīti grūtumam -
Laimīgiem būt.
Snieg pārslām baltām liegām
Un zemi savāds mirdzums klāj,
Kad mūsu gaišās domas
Ik vienam šonakt laimi vēl!
Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.
Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš.
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Draugi, lai noliekam darbu,
Nāk Ziemsvētku laiks,
Ziedošais, zvaigžņainais
zemes un debesu sakars.
A. Ķeniņš
Lai sasildās sirds
tai baltajā dziesmā,
ko šovakar zeme
debesīm dzied.
K. Apškrūma
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
K. Krūza
Rau, svētku eglīte tik koši,
Tik mīlīgi, tik gaiši spīd,
Un debešķīgais prieks un spožums
Ikviena sirdī lejup slīd.
E. Veidenbaums
Ik Ziemassvētki piedošana klusa,
Kad jāvar pat par ienaidnieku lūgt,
Daudz ātrāk zeme nonāks saules pusē,
Ja labestības sirdī nepietrūks.
K. Apškrūma
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?

Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai atnāk pēc tumsas gaisma,
Un projām vairs neaiziet....
Pār purvu, no kura bēg cilvēks, kur reti tik iemaldās vilks,
Šai naktī liels putenis griežas, un diezin cik ilgi tas ilgs.
Un vēju un negaisu gari svilpj, gaudo, un gaudo pat sniegs
Un griežas pa gaisu un zemi, ko skāvuši bailes un miegs.
Un putenī baisīgā šajā, kas, liekas, no aizlaikiem vird,
Dzird dvašas no elsošām krūtīm un komandu saucienus dzird.
Pēc pulka nāk pulks. Vai no zemes jeb mākoņiem ārā tie nirst?
Vējš gaudo to tukšajās acīs, un svilpojošs sniegs viņās birst.
Tas dvēseļu putenis gaisā, kad Ziemsvētki, ceļas viņš tad,
Pār Latviju gaudo un griežas un nenobeigs gaudot nekad.

E.Virza
( ''Nakts parāde''
E.Virza
Kad aukstie vēji savas dusmu bārdas piesien ciešām saitēm,
Kad visi kakti tīri top no vecām kaitēm,
Kad tumsa nespēj izturēt vairs pati savu nakti,
Kā svece zvaigzne iededzas ar kvēlojošu dakti
Un zemes bērnus noglāsta ar baltu gaismas staru,
Un pielīst pilna pasaule ar Ziemassvētku garu...
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
(I. Ziedonis)
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
(V. Mora)
Māmiņ, baltā ziema klāt,
Iešu Duksi vizināt!. . .
Duksis pretī spirinās,
Nesēd Andra kamanās,

Bet, kad tās no kalna skrej,
Līdzi lec un jautri rej.
Ezeriņš, raug, aizsalis
Lejā viz kā spogulis.

Tur jau puikas slidinās.
Sniedziņš lēni lidinās. . .
Un pār visu maigs un liegs
Viegli dvašo ziemas prieks.
K.Skalbe
Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties cik uz skujiņām mierīgs
Vecgada vakarā sniegs.

Aizkrāsnes gaišas un aizdurves gaišas,
Atspīd vistumšākais kakts,
Bultas ir vaļā, nav aizbīdnis aizšauts,
Klusa un mīksta nāk nakts.

Mēness to pavada zeltītā važā
Un kā pulkstentiņš šķind,
Ledus jau izkusis karstajā dvašā,
Bet sirds vēl neticot min...

Kas gan tur veļas, un dzirksteles šķeļas,
un pakavi sniegu jauc?
"Māt, nāc un paskaties, kas gan tur rakstītās kamanās brauc?"
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan.
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība.
Tas augstākais, ko mums var dot
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds pukst aplaimota man.
(Jānis Poruks)
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste, žēl! Aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt, pārnesām
Eglīti vien mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.

Tagad viss te jauks un skaists,
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav še vāveres!
Klusa nakts, svēta nakts!
Visi dus. Nomodā
Vēl ir Jāzeps un Marija
Kūtī, Dāvida pilsētā.
Jēzus silītē dus,
Jēzus silītē dus.

Klusa nakts, svēta nakts!
Ganiem Dievs novēl Pats
Dzirdēt eņģeļus slavējam,
Tuvu, tālu skandinām:
Kristus - Glābējs ir klāt!
Kristus - Glābējs ir klāt!

Klusa nakts, svēta nakts!
Dieva Dēls, Tava acs
Mirdz mums dievišķā skaidrībā.
Nu ir dvēsele pestīta,
Jo Tu dzimis par mums!
Jo Tu dzimis par mums!
Pār galvu zaļas egles slienas
Visapkārt mežs, mūžzaļais mežs
Te rūķi vada savas dienas
Un sūnas savām gultām plēš.

Pa kokiem vāverītes lēkā,
Tur savā alā āpsis snauž
Tik sīlis skaļā balsī brēkā
Kad redz, kā zaķis krūmus grauž.

Te vienā mirklī sasnieg sniegi,
Caur pārslām ziemeļbrieži trauc
Tiem kamanās ir ziemas prieki
Un maisos dāvanu tur daudz!

Ja sanāk iet tev viņiem pretīm,
Ar savām acīm redzēt to.
Tad jautā droši sala tētim
Ir viņam viss, ko iekāro.

Tur rūķi eglītēs šajā naktī
Dedz svecītes un priecājas
Tie, saņēmuši dāvaniņas
Līdz rītam mežā līksmojas!

Kad beigsies nakts un saule ausīs,
Būs kluss un mierīgs ziemas rīts.
Pat sniegā neredzēs vairs pēdas
Jo viss būs balts un notīrīts!
Kā pastkartē senā
Pāri sniegotiem kokiem
Uz mijkrēšļa samta
Spīd pilnmēness.

Un zvaigznes ar ābelēm
Sadodas rokās
Un pasauli debesu
klusumā nes.

Kā pastkartē senā
Viz mirdzošā rotā
Gan smildziņa sīka,
Gan čiekurots zars.

Ak, Ziemassvētki jaukie,
Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo lai mainītos
Cilvēka gars!
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Ap katru bērna galviņu
Auž svētku prieki staru rotu –
Tie katrs savu balviņu
Par karaļvalsti neatdotu...

Sensenais brīnums veltītais
No jauna nācis zemes lejās,
Un senais sapnis zeltītais
Mirdz apskaidrotās bērnu sejās.

Vai, blakus svārkus šūdama,
Iet zemei pāri ziema barga,
To, gaišo laimi gūdama,
Sirds nejūt, kaut tā tumsā vārga.

Ap katru sveces deglīti
Tā sajūt gaišu, baltu prieku...
Es redzu svētku eglīti
Un atkal jauns un laimīgs tieku.