Kad aukstie vēji savas dusmu bārdas piesien ciešām saitēm,
Kad visi kakti tīri top no vecām kaitēm,
Kad tumsa nespēj izturēt vairs pati savu nakti,
Kā svece zvaigzne iededzas ar kvēlojošu dakti
Un zemes bērnus noglāsta ar baltu gaismas staru,
Un pielīst pilna pasaule ar Ziemassvētku garu...