Pār purvu, no kura bēg cilvēks, kur reti tik iemaldās vilks,
Šai naktī liels putenis griežas, un diezin cik ilgi tas ilgs.
Un vēju un negaisu gari svilpj, gaudo, un gaudo pat sniegs
Un griežas pa gaisu un zemi, ko skāvuši bailes un miegs.
Un putenī baisīgā šajā, kas, liekas, no aizlaikiem vird,
Dzird dvašas no elsošām krūtīm un komandu saucienus dzird.
Pēc pulka nāk pulks. Vai no zemes jeb mākoņiem ārā tie nirst?
Vējš gaudo to tukšajās acīs, un svilpojošs sniegs viņās birst.
Tas dvēseļu putenis gaisā, kad Ziemsvētki, ceļas viņš tad,
Pār Latviju gaudo un griežas un nenobeigs gaudot nekad.
E.Virza
( ''Nakts parāde''
E.Virza