Līdz acīm
sniega platmales mežam,
un pūkainās villainēs
ietinies lauks,
pār kupenām kadiķi
veļas kā eži
un gaida, kad kamanās
Ziemsvētki brauks.
Vējš, čiekuru zvanus
šķindinot eglēs,
ar vāverēm runā,
kas sēkliņas grauž
un arī gaida,
lai pārslās un zvaigznēs
nakts laužu sirdis
un pasauli auž.
K. Apškrūma